pirmdiena, 2009. gada 6. aprīlis

Day 11


Labdien dārgais lasītāj!

Ceļojums strauji tuvojas nobeigumam! Turpmākajās dienās vairs neko dižu neplānoju. Paredzēts padzīvoties kopā ar istabas biedreni, lenām pieradienāties pie vienmuļāka dzīves ritma. Latvijā šitā apkārt skriet nesanāks, tas nu ir skaidrs! Šodien pa dienu ļoti bija ļoti labs laiks. Ar istabas biedreni gājām ārā, apskatīt vienu pilsētas malu, kur vēl nebijām pabijuši. Sākumā ta mala īsti interesanta nelikāš, līdz brīdim kamēr uzdūrāmies tādam kā gadatirdziņam, izstādei. Es pat nezinu kā apreizi būtu nosauk to pasākumu. Katrā ziņā izskatījās ka pasākums veltīts lai pareklamētos vietējie censoņi. Pavārs bija, vīna degustācijas bija, visādu lietu pa pilnam bija. Pavāri taisīja kautko ļoti garšīgu. Dabūju arī notestēt kumāsiņu. Cepta gaļa kautkamā apvārtīta un ar visādām garšvielām sabāgātināta. Tā vien izkusa mutē. Tad, negaidīti, pienāca ziņa no vietējiem studentiem/paziņām, ka šie iešot uz parku paspārdīt bumbu, pamētāt šķīvīti utt. Aizgājām un padarījāmies. Itkā gana sadarīts, bet diena vēl nebeidzas. Šovakar atkal dzertiņš, izkatās ka pēdējais šajā braucienā. Gājām pie čoma kurš dzīvo kopā ar draudzeni. Savācāmies, aizgājām līdz picērijai pēc picas. Nesām visas picas mājāš un tur arī ēdām. Pēc vakariņām sāka sarasties tie kuri picu nevēlējāš un lēnām visi pildījās ar alkaholu! Nu lieliski, ko vēl piebilst! Gāja jautri. Ap diviem naktī devāmies uz pilsētu uz kautkādu kreiso bāru/klubu. Tas skaitoties nelegāls pārtijs, bet kā sapratu tad notiek katru weekendu tur štelles. Pie ieejas jāklauvē, tad čalis atver un skatās vai var laist iekšā. Tā kā mūsu grupā bija iekšā laidējam pazīstami tipi, tad tikām tur bez problēmām. Neteikšu ka tā iestāde patika, bet pārmaiņas ir vajadzīgas. Kādu stundiņu padzīvojāmies pa to bezgaisu un gājām mājās gulēt. Biju dikti pilns, tā kā nereizi līdz šim Lionā esot. Rītdienai esot sarunāts pikniks parkā un Basketbols kautkur netālu. Ceru ka būs spēks skriet un mest bumbu grozā. Tiekās rītdien, manā pēdējā pilnajā dienā Lionā!

sestdiena, 2009. gada 4. aprīlis

Day 10



Bonjour!

Esmu atkopies no padzeršanās un arīdzan ticis atpakaļ pie interneta kurš man pēdējās divas dienas nevēlējās darboties. Tātad centīšos atgriezties tālajā desmitajā dienā! Bija izlemts braukt ekskursijā uz kādu citu pilsētu. Tika apskatīti vārāki varianti, bet akceptējām vienu no lētākajiem. Kā nekā šis ir krīzes ceļojums. Pilsēta saucas Vienne. Tāda, pēc izmēriem, kā dzimtā Ogre. Bet nu, ko redzēt šeit bija un ir gana daudz. Caur pilsētu tek upe, skaisti, nelieli parki, glītas ielas. Vārdsakot par tūristiesm ir padomāts. Šodien ieraudzīju savu šā gada pirmo taureni, kurš arī pozē šīsdienas bildē! Arī šajā pilsētā ir romiešu amfteātris, nedaudz mazāks kā Lionā, bet ir. Šajā iekšā pa brīvu nelaida, jo tas laikam kādam privātajm pieder. Tur sastellēts viss tā ,lai būtu kā brīvdabas estrāde. Redzēju arī bildes ar koncertiem no turienes. Vispār izskatās ka Francijai ir baigais Romas mantojums. Uz katra stūra baznīcas un teātri un kas tik vēl ne. Jauki. Tā nu arī visa diena tika pavadīta šajā pilsētā. Pagaršoju arī franču saldējumu, es vismaz domāju ka tas ir franču saldējums. Tik gards kā Venēcijā viņš nebija, bet tik un tā gards! Labi, ko nu daudz muldēs, skatās bildes un tiekamies rītdien!

JL

piektdiena, 2009. gada 3. aprīlis

Day 9


Labdien, labdien!

Klāt kārtējā diena. Ilgi tika domāts ko šodien darīt. Pēc vakardienas ballītes visi guļ un īsti darboties nevēlās. Es tajā skaitā. Pēc ilgām mocībām tika nolemts iet laukā. No rīta laiks bija slikts, lija lietus, bet kad gājām ārā sāka spīdēt saule. Tātad šīsdienas dabrības plāns ir aizbraukt uz visiem metro galapunktiem kur vēl līdz šim nav būts. Sacīts darīts. Galapunktos nav tik interesanti kā ir centrā. Pārsvarā galapunktos izskatās kā guļamrajonā, nekā interesanta, tikai mājas un mašīnas. Tā nu vizinājāmies un vizinājāmies kamēr aizvizinājāmies līdz Lionas Olympique stadionam. Par nožēlu stadionā tikt nevarēja, jo vārti bija aizslēgti. Tā arī līdz šim neesmu bijis nevienā futbola spēlē nesmu pabijis (atskaitot vakardienas pašu sarīkoto), lai gan tas bija manu lielo vēlmju un mērķu sarakstā. Vēl gan pāris dienas ir tam atlikušas, taču nekas neliecina. Izstaigāju Olympique fanu veikalu. Nezinu vai esmu LO fans, bet šo to sakārojās! Šis laikam bija dienas lielākais atradums un gandarījums. Vēlreiz žēl, ka netiku stadionā, bet nu nekas. Vakarā pa mierīgo. Mājās ar filmu un pāris aliem.
Rītā paredzēta ekskursija uz kādu skaistu vietu. Bet par to rītdien!

ceturtdiena, 2009. gada 2. aprīlis

Day 8


Labdien dārgais lasītāj!

Priecajos, ka joprojām esat kopā ar mani, vairs nav palicis daudz, esam tikuši pāri pusei. Par to gan prieks, gan arī bēdas. Labprāt paliktu šeit arī ilgāk. Bet nu pie dienas notikumiem. Šī diena iesākās samērā vēlu un beidzās vēl vēlāk. Pa dienu spīdēja saule. Temperatūra saulē +20°C točna. Šodien vietējie ERASMUS studenti vācās spēlēt futbolu. Lai pamainītu savu dienas ritmu, arī es devos kopā ar viņiem. Līdz futbolam nedarīju neko, biju mājās, atpūtos un ēdu! Četros dienā bij sarunāts tikties pie viņu skolas. Noteiktaja laikā biju klāt. Braucām uz kautkādu rajonu kur pilns ar futbola laukumiem. Tur, laikam, audzina jaunos Anrī un Anelka! Nu tad sākām spēlēt, bet prieks nebija ilgs. Pēc minūtēm 15 uz laukumu atnāca treneris ar saviem jaunajiem futbola meistariem un mums nācās pārvākties. Vienīgais brīvais laukums, kas bija palicis pāri, bija ar asfalta segumu. Neko darīt, spēlējām tur. Bijām salīdzinoši maz, tikai 9 cilvēki. Sadalījāmies 4 vietējie pret 5 ārzemniekiem un sākām spēlēt. Viens no frančiem spēlējot sava vecuma izlasē. Laikam tamdēļ gala rezultāts 8:3 franču labā ir likumsakarīgs! :)
Pēc pāris stundām piekusām un devāmies mājās, lai gatavotos vakaram. Šovakar ballīte pie čoma no Šveices. Sākumā, kad atnācu, tad īsti nebij nevina zināma cilvēka. Likās ka būs garlaicīgi un neforši. Bet ar laiku viss mainījās, saradās zināmie, nezināmie kļuva par zināmajiem un bija jautri. Viena lieta gan man nepatīk, viņi šeit smēķē turpat kur atrodās. Baigas smakonis telpā. Un galvenais ka tie kuri nepīpē nekad arī neiebilst. Kautkā dīvaini, bet pirms laika pie mums tak bija tieši tāpat. Redz cik ātri pierod pie labām lietām un svaiga gaisa! Ap pulkstens pus diviem naktī, mūs apciemoja policija. Laikam uzvedāmies pārāk skaļi. Noklusinājām mūziku un turpinājām ballēties. Ap diviem naktī nācas pamest balli, jo divstāvu dzīvokļa biedrenei nakamajā rītā bija agri jāceļās uz skolu. Tā kā biju solījis pavadīt viņu mājās, nācās pildīt pienākumu. Taču no otras puses tas labi ka jāiet laicīgi prom, vismaz nākamā diena tad nav tik sabeigta!
Part rītdienu vēl neko nezinu. Ar katru dienu paliek ar vien grūtāk atrast kaut ko jaunu un neredzētu. Cerams ka izdosies! Tiekamies rītdien!

trešdiena, 2009. gada 1. aprīlis

Day 7


Bonjour!

Otrdiena, vēl nedēļa un jau būšu atpakaļ Latvijā. Negribās tik ātri braukt atpakaļ. Šodien atkal nopietnā diena visiem maniem iespējamajiem biedriem. Es nolēmu pastaigāt pa Lionas veco daļu, pareizāk pa vietām kurās vēl nebiju bijis. Pavadīju istabas biedreni uz skolu un gāju staigāties. Nepagāja ne desmit minūtes kā man uzradās draudzenīte. Tā bija kāda vietējā kundzīte, kura nemaz nerunāja angliski. Mēs kautko mēģinājām viens no otra saprast un beigās sapratām, ka es esmu tūrists. Es savukārt sapratu ka viņa man piedāvā parādīt kas šeit kur atrodās. Man tas likās ļoti pieņemami. Tā nu mēs devāmies pastaigā pa šaurajām un stāvajām ielām. Kundzīte mani vadāja pa visādiem pagalmiem. Rādīja kaut kādas senās nozīmīgās vietas. Labi ka pie daudzām vietām bija arī plāksne, kur viss rakstīts angliski. Tā nu es sapratu ka Lionā kādreiz ir bijuši baigie zīda cilvēki. Viņie te pa nopietno ir ar zīdu ņēmušies. Bez kundzītes es par to laikam nemaz neuzzinātu. Ieveda mani kaut kādā klostera teritorijā. Nekas īpašs, bet ticu ka daudzi Lionas apskatītāji par to nekā nezin un nekad nav bijuši. Tā kundzīte, laikam zināja visus kodus kas pie vārtiem. Te, lai tiktu pagalmā vai kāpņutelpā, visur ir kodi pie vārtiem un durvīm.
Vēl šajā pilsētā uz sienām ir trakoti daudz grafiti. Daudzi glīti, daudzi nē. Tā nu pēc paris stundām mūsu ekskursija bija galā. Kundzīte mani atstāja kaut kur, es nezinu kur. Bet ar kartes palīdzību ātri noorientējos. Sagaidīju izstabas biedreni no skolas un gājām mājās. Vakarā izgāju ārā paskatīties kā viss izskatās tumsā un man skaidrā esot! Glīti, goda vārds! Pamēģināju arī kautko sabildēt, šis tas sanāca. Tad nu baudiet bildes un tiekamies rītdien!